Mūsdienās krāsas toņa izvēlie ir maksimāli atvieglota salīdzinājumā ar priekšdienām, kad toņu izvēle bija ļoti ierobežota, jo tagad katrs krāsu ražotājs cenšas izstrādāt savas toņu kartes ar milzīgu toņu klāstu dažādām virsmām.

Ļietošanas ērtībai šīs toņu kartes ir sadalītas atbilstoši krāsojamai virsmai un krāsas veidam, piemēram, iekšdarbu krāsu toņi, koka pārklājumu un laku toņi, grīdu krāsu toņi, beiču toņi, ārdarbu krāsu toņi, koka fasāžu toņi u.tml. Iekšējās apdares toņu daudzveidība ir daudz plašāka nekā ārdarbu toņiem, jo šai kategorijai nav jārēķinās ar laikapstākļu iedarbību, kā arī ir daudz plašāka pieejamo pigmentu izvēle.

Visi toņi dalās gaišajos A bāzes un tumšajos C bāzes toņos.

Izgatavošanas procesā, atkarībā no tā, kāds tonis ir izvēlēts, krāsu pigmentus sajauc ar balto A vai caurspīdīgo C bāzi. Par to, ka produkts ir tonējams, liecina apzīmējums uz etiķetes, attiecīgi gaišajiem toņiem burts “A”, bet tumšajiem burts “C”. Ir izņēmumi, kā, piemēram, pārklājumi mūra virsmām, kuriem bāzi apzīmē ar burtiem LA LC. Ja uz etiķetes šāda apzīmējuma nav, tas nozīmē, ka produkts nav tonējams vai ražotājs to jau ir notonējis.

Ir pieņemti starptautiskie krāsu standarti RAL un NCS, pēc to kodiem var notonēt gandrīz jebkuru produktu.

Tonēšana tiek veikta digitāli, ievadot datorā toņa kodu, piemēram, F157, tālāk krāsas bundžu ar šim kodam piemērotu bāzi liek tonēšanas aparātā un pievieno attiecīgus tonēšanas pigmentus. Pēc tam, lai tonis tiktu sajaukts, krāsas bundžu liek krāsu mikserī. Visu toņu receptes uzglabājas tonēšanas sistēmā, kas ļauj atkārtot tādu pašu toni jebkurā laikā.